jeb epopeja 3 naktis un 2 pilnvērtīgas Parīzes dienas.
pirmā diena.
5. sekundē pēc pamošanās, šķiet, saprotu, kur atrodos. viss kārtībā, atvaļinājums. ciemošanās, pie labiem cilvēkiem. tikko no maiznīcas atnesta brokastu bagete un kruasāni. baudpilnas brokastis. Inārai pirmā diena, kad nav vairs uz skolu jāiet. man pirmā diena, kad... nav jāskrien. nav jādomā, nav jāsteidzas, nav jādomā par 2834 lietām vienlaikus, nav jāreanimē sevi pēc
kārtējās mazgulētās nakts, nav... un tas ir lieliski!
Ināras un Soņjas kompānijā dodos līdzi šopinggājienā. šis tas it nekas. izbaudu nedomāšanas priekus. ak, jā, kurpes gan vajadzētu iegādāties. priekšpusdiena beidzas ar ģeldīgu pirkumu "h&m mūžīgi mūžos", parīzes lietu un slapjām kājām. atkal sāk iepatikties Parīzes metro. nākamā pietura: Luvra. nodrošinu sev piekļuvi gada garumā. nieka 12eur, lūk tā ir manta!! un pirmā no turpmāk zīmīgi daudzskaitlīgajām plastikāta kartēm.
lēni, nesteidzīgi un pamatīgi izpētoši pievēršos skulptūrām. ziemeļeiropas. romiešu, grieķu un etrusku. mācos atšķirt alabastru no marmora un smīnu par
garām skrejošajiem tūristiem. trakoti daudz te visa kā. kad pāris zāles izstaigātas, atmiņu mudināta braucu rātsnama/domes, karoč hotel de ville virzienā. iemaldos atlaidēs un topu par 2 kastēm, zābaku un kurpju pāri bagātāka. franču karuseļi ir brīnišķīgi. un tikai francijā ir viņu īstā vieta.
un starp citu.. franču valoda ir jauka. problēmu nav, lai gan ir vēl ko augt un neataugties.
vēl paspēju izbraukāties ar metro, lai tiktu pie dzīvokļa atslēgām, un tad atpakaļ uz Luvru. jā, tieši tā - šodien viņa līdz 22iem.. īstenībā jau līdz 21.30, pilns darba laiks frančiem ir tikpat abstrakts jēdziens, kā man kalendroskopija (ja tāda maz ir). dienas atklājums ir napaleona pagalms Luvrā. tā, lūk, ir vieta, kur atrasties vakarā, īpaši, ja vārtrūmē skan aizsmacis saksofons. [uzsit arī atmiņas par vakaru pie ermitāžas]
sagurums un pekele mudina doties mājup. jauki.
vai es jau teicu, ka man Parīzē ļoti patīk?
pirmā diena.
5. sekundē pēc pamošanās, šķiet, saprotu, kur atrodos. viss kārtībā, atvaļinājums. ciemošanās, pie labiem cilvēkiem. tikko no maiznīcas atnesta brokastu bagete un kruasāni. baudpilnas brokastis. Inārai pirmā diena, kad nav vairs uz skolu jāiet. man pirmā diena, kad... nav jāskrien. nav jādomā, nav jāsteidzas, nav jādomā par 2834 lietām vienlaikus, nav jāreanimē sevi pēc
kārtējās mazgulētās nakts, nav... un tas ir lieliski! Ināras un Soņjas kompānijā dodos līdzi šopinggājienā. šis tas it nekas. izbaudu nedomāšanas priekus. ak, jā, kurpes gan vajadzētu iegādāties. priekšpusdiena beidzas ar ģeldīgu pirkumu "h&m mūžīgi mūžos", parīzes lietu un slapjām kājām. atkal sāk iepatikties Parīzes metro. nākamā pietura: Luvra. nodrošinu sev piekļuvi gada garumā. nieka 12eur, lūk tā ir manta!! un pirmā no turpmāk zīmīgi daudzskaitlīgajām plastikāta kartēm.
lēni, nesteidzīgi un pamatīgi izpētoši pievēršos skulptūrām. ziemeļeiropas. romiešu, grieķu un etrusku. mācos atšķirt alabastru no marmora un smīnu par
garām skrejošajiem tūristiem. trakoti daudz te visa kā. kad pāris zāles izstaigātas, atmiņu mudināta braucu rātsnama/domes, karoč hotel de ville virzienā. iemaldos atlaidēs un topu par 2 kastēm, zābaku un kurpju pāri bagātāka. franču karuseļi ir brīnišķīgi. un tikai francijā ir viņu īstā vieta.un starp citu.. franču valoda ir jauka. problēmu nav, lai gan ir vēl ko augt un neataugties.
vēl paspēju izbraukāties ar metro, lai tiktu pie dzīvokļa atslēgām, un tad atpakaļ uz Luvru. jā, tieši tā - šodien viņa līdz 22iem.. īstenībā jau līdz 21.30, pilns darba laiks frančiem ir tikpat abstrakts jēdziens, kā man kalendroskopija (ja tāda maz ir). dienas atklājums ir napaleona pagalms Luvrā. tā, lūk, ir vieta, kur atrasties vakarā, īpaši, ja vārtrūmē skan aizsmacis saksofons. [uzsit arī atmiņas par vakaru pie ermitāžas]
sagurums un pekele mudina doties mājup. jauki.
vai es jau teicu, ka man Parīzē ļoti patīk?
No comments:
Post a Comment