pēdējā nedēļa. parīze

dārgie draugi, radi un personas, kas uzskata par vajadzīgu šo te lasīt,
mani 5,5 francijas mēneši strauji tuvojas savam noslēgumam. un man nav bail.
es atzīstos un apzinos, ka šo 5,5 mēnešu laikā es neesmu rakstījusi jums vēstules. nedz arī jums zvanījusi. es neesmu lasījusi jūsu dienasgrāmatās vai blogos publicētos jūsu dzīves skatus. es neesmu skatījusies jūsu albumos saliktās bildes, ne arī mainīgo vai nemainīgo informāciju jūsu profila sadaļā. vēl ļaunāk, esmu ignorējusi jūsu dzimšanas un vārda dienas, atstājusi neatbildētas ziņas vai kavējusies ar atbildēm un man uzticētajiem darbiem.
neesmu arī daudz klāstījusi par to, kā pašai iet, aprobežojoties ar blogu, kuru "kas gribēs, tas ar izlasīs". vizuālais attainojums galvenokārt palicis solījumu stadijā.
gan apzināti, gan neapzināti esmu izkritusi no visāda veida apritēm un notikumu gaitām.

bet vai gan tieši tāpēc es nebraucu uz šejieni? vai iespēja būt "prom" nenozīmē to pašu novazāto "laiku sev", kuru man tik ļoti gribējās un vajadzēja?
es tiešām ceru, ka manus augstākminētos un arī pārējos "ne-" jūs man piedosiet. kaut arī jums ir visas tiesības to nedarīt.

lai nu kā, es vēlos jums īsi pastāstīt, kas šie 5,5 mēneši bija man.
neaptverami daudz.
ironiski vai ne, bet mana pamatnodarbošanās ir bijusi viena: mācīties. ar prātu, sirdi un domām. ja es cerēju atgriezties cita un visu ko būtisku sapratusi un izlēmusi, tad es atgriežos 2x cita un 2x visu ko būtisku sapratusi un izlēmusi. cilvēki, notikumi, laiks un attālumi ir mani pamatīgi paaudzinājuši. un bez tās bedres, kurai ļāvu plesties starp mani un jums, tas nebūtu bijis iespējams.
es ne vienu vien reizi esmu stāvējusi nezināmā priekšā. ar citu vai pašas pagrūdienu tajā ielēkusi un kopīgiem spēkiem laimīgi to pārveidojusi "zināmajā". esmu sākusi no sākuma un uzdrošinājusies turpināt. esmu vīlējusi savus ragus, bijusi neciešama, zinot, ka man nav iemesla tādai būt. esmu radījusi savu pasaulīti un tajā ielaidusi citus. esmu sapratusi daudz vairāk par to, ko nozīmē draudzība, ģimene un cilvēki viens otram. esmu ieguvusi pārliecību. stipru un patiesu ticību. ar nebijušu pozitīvismu es vairāk kā jebkad apzinos, ka katrs cilvēks ir viens. un pirmo reizi esmu pieredzējusi, kā divi top viens. es savos 20 beidzot esmu ieguvusi īstu Tēti, un varu vien novēlēt tādu prieku un apzināšanos sajust jūsu dzīvēs. es esmu dzīvojusi savus sapņus un arī smagi no tiem pamodusies. esmu jutusies pamatoti lepna par sevi. un novērtēta. man ir neprātīgi veicies. es atgriezos deju zālē, pa īstam. bet es neprasu, lai jūs to saprastu. es ceļoju. rakstīju. ieguvu sev ļoti dārgas un nozīmīgas lietas. un daudz ko no tām zaudēju. es ciemojos un uzņēmu ciemiņus. biju laba saimniece un nelāga namamāte. iepinos libāņu mafijā (lasi: kompānijā). no jauna atklāju dažus no jums. biju ar ļaudīm no visiem kontinentiem un jo daudzām valstīm. dzīvojos pa pilīm un pažobelēm. redzēju okeānu. iemīlējos. izjutu, kā ir būt ciemiņam savās mājās. palīdzēju un mācījos ļaut sev palīdzēt. saņēmu drosmi un veicu pirmatskaņojumu. savējo. meklēju un bēgu no rutīnas. es tiku pieradināta. un mīlēta. pazudu valodās. tapu bagāta. un bankrotēju. atvadījos. daudz un dažādi. redzēju vietas, cilvēkus un dzīves. dzīvoju savējo.
joprojām neesmu iemācījusies runāt, toties vairāk tiešuma gan. skats uz dzīvi kļuvis daudz asāks. pašapziņa lielāka. un arī īsta pazemība.
es zinu, nekad vairs nebūs kā šeit. es zinu, nekas vairs nebūs kā agrāk. un tā ir labi.
es tikai vēlos, lai arī jūs to zinātu.
un es vēlos, lai negaidat no manis par daudz.

uz tikšanos.
liig.