pirmdienai es sagatavojos pamatīgi. cēlos pus sešos pēc neilga miega. ne katru dienu, ne katru gadu šādi atgriežas pirmdiena. atcerējos, kā ir nosalušai būt. un ko nozīmē karstā ūdens šaltis. pus stundu atcerējos.
možs rīts. ar brokastu tēju. un pat brokastu biedriem, kuru iztraucētai aizmukt. ar topošās dienas sasteigtiem plāniem. ar rudens dzestrumu ielās, kas cenšas ielīst zem cepures slēptajos matos. pārvelku pāri plaukstām džempera rokas un šalles galu pārmetu pār plecu. jakas uzvilkšanai apņēmīgi grasos pretoties arī turpmāk. negribas atzīt, ka šis gads jau tik vēls.
caur koku vēl zaļajām lapām un tramvaja logam cauri, acīs ielaužas saule. cik dīvaini atgriezties sevis reiz iemītajās pēdās. leģendārais nr.7. blakus nostājas cigarete, protams, neprasot manu piekrišanu. visapkārt jūtama.. latvija. ar visu sevī ietilpstošo. šis ir no skaistajiem agrā rudens rītiem. tāds spirgts. alus bundža atveras maskačkas gājēja rokās. ir pirmdiena. un būs jau labi.
_________________
arī man ir sava zinība šodien. dzīvi dzīvot.
ps. man īstenībā pēdējā laikā ir daudz sakāmā. bet pēdējie 3 šejienes ieraksti, piemēram, palikuši melnrakstos. naktis vai domas, bet nokāvušas ir. es arī joprojām šaubos par to, kas īsti šī par vietni un kam te būt vai nebūt. lai nu kā.. paldies tiem, kas dzird. un klausās.
1 comment:
acīmredzot, melnrakstiem tādiem arī jāpaliek.
Post a Comment