ieraksts nepatīkamais

šis ir viens no pārāk-jau-daudz-n-tajiem vakariem (naktīm), kad nolūkojos sava bloga rindās.
un kārtējo reizi to 1000 lietu vietā, ko tik ļoti gribas apstrādāt, pārstrādāt un uzrakstīt, paliek tukšums. jo ir taču jau pārāk vēls. un nav jau it kā tik svarīgi. toties galvā ir spiediņš sūrākais. jeb, citējot manis pirms pusmēneša tā arī neuzrakstītās rindas ar ļoti glīšu kontekstu, kas tagad izpaliek: manā galvā ir daudz, jo daudz neuzrakstītu stāstu. grāmatām. vesela bibliotēka. un ir taču prestiži, ja pašam ir sava bibliotēka. tomēr... nēsāt to savā galvā ir gluži vienkārši: fiziski smagi.

es nesaku, ka negribu tās savas grāmatas.
tik atrast to ceļu KĀ.