es šobrīd esmu kaut kur nīderlandes dienvidaustrumos. un vakar man atkal kā palietota košļene pielipa klaidonīguma sajūta. un ne tā romantisma laikmeta skaistā, kas rotāja manas agrākās jaunības ārvalstu dienas.
katrā ziņā jūtos es šobrīd diezgan fenomenāli. ai. kāpēc gan nevar vienkārši iekāpt tajā citā dzīvē un tad cīnīties un ņemties, jo cits jau nekas neatliek. izvēle un lielo soļu speršana ir.. ir.. smaga. īpaši, ja nezini taču, pie kā tāda vai citāda izvēle novedīs. bet no tām jau tie dzīves pakāpieni sastāv.
jēziņ.
No comments:
Post a Comment