12 March 2010

par izvēles brīvību

since 1991, the world has shrunk a little bit. fences are not as high anymore, and houses not as big. and you don't get to think anymore what you are going to be when you grow up.

 mad. ieraksts facebook

Cilvēki vienmēr ir tiekušies un tiecas pēc tā, ko īsti nevar dabūt. Īpaši pēc visāda veida brīvībām. Un te nu mēs esam - brīvības ierobežoti. Pats vari izvēlēties, ko dzīvē darīsi. Pats arī tad esi vienīgais, ko vainot. Nav gan nozīmes tam, ko tieši esi mācījies. Nav nozīmes, kāda ir tava dzimtā valoda. Nav nozīmes, kas ir tavi senči. Nav nozīmes, kurā valstī esi dzimis. Reliģiju vari izvēlēties, nomainīt, vai noliegt kā tādu. Savus vecākus, skolotājus un jebkuras iespējamās autoritātes vari cienīt vai zākāt. Vari neticēt laulībām kā tādām, jo tiešām.. kāda starpība, šķiras tak tikpat bieži kā precās. Vari negribēt bērnus. Vari atpirkties ar alimentiem. Vari sevi ķēdēt pie kokiem to aizsardzībai un izmantot ērtos lid-pakalpojumus ašpadsmit reizes gadā. Vari ķidāt sevi un noteikošo un vari bliezt pa taisno un kā sanāk.Vari izlikties, ka tava dzīve ir satriecoša, lai cik arī tukša. Vari dzīvot brīnišķīgu dzīvi un nepārstāt par to gausties. Vari piemēslot varenā interneta tīklu ar vēl pārdesmit rindām digitālo zīmīšu. Protams, neievērojot ne interpunkciju, ne jebkādas valodas vai satura normas.

Būsim godīgi, mēs mēdzam izvēlēties arī pilnīgu sviestu. Turklāt pārsteidzoši bieži un katru reiz' no jauna. Nevis pateikt, bet nepateikt. Nevis pateikt tieši, bet aptaisīt tā, ka nevienam vairs īsti nav skaidrs, par ko ir runa un ko teiktais nozīmē. Nevis priecāties par citu veiksmēm un izvēlēm, bet apšaubīt pilnīgi visu un visus. Vai arī, gluži netīšam piemēram, pavadīt dienu, uzsūcot sevī kārtējā seriāla sezonu, līdz no procesa un redzētā kļūst fiziski nelabi, tā vietā, lai darītu visu to labo, kam visu laiku neatliek laika. Ja man būtu superspējas, es izskaustu tavus mazvērtības kompleksus. Un, jā, man liekas, ka tad pasaule būtu vēl jaukāka kā šobrīd.

Vai nav dīvaini. Viss ir tik ļoti vienkārši. Un gandrīz neviens mēs nespējam tā vienkārši būt. Tādi muļķi.

1 comment:

madara said...

nū.. jā.
abpusgriezīga zobena cienīgi patiesi.
man bija sajūta, it kā es to būtu rakstījusi. par to sviesta izvēlēšanos, un kārtējo iemīļotā seriāla sezonas uzsūkšanu.

mēs esam mūsu izvēles. bez ctrl+z iespējas.
bet tas, kas mani tajā visā satriec visvairāk, ir tas, ka... he will never give up on us.