ja es varētu izstāstīt, cik ļoti man ir prieks, tad vienalga nevarētu izstāstīt.
tas ir tā, ka tikko pļautas zāles smarža un ģitāras parkā, saule (un kedas) pāri visam, un dzīvē satikti īstie cilvēki.

tā, ka pa ilgiem gadiem ir sajusts gatavošanās un gaidīšanas prieks. ar neskaidrām, bet ārkārtīgi labām priekšnojautām.

tā, ka zini, ka saknē jau viss ir sakārtots un labs, ir tikai jāļauj lietām nostāties savās vietās un īstajos plauktiņos. un nekad jau neliksies, ka viss ir kārtībā, viss taču kustās, un mums pašiem īstenībā gribās, lai viss kustētos. nemiera gari. un mēs dzīvojam skaistas dzīves. jauni, forši un bezdarbnieki vai kaut kā tā.

ej nu tu sazin', kur tas viss kādreiz novedīs.

Berlīne, jūnijs '07