turbulence

zemāk esošā bilde ir nogurusi. novecojusi. mūsdienu digitālais ātrums ir īpaši nežēlīgs. gaisā ap mani karājas neuzrakstīti raksti, nepublicētas bildes, nepastāstīti stāsti. kā tādā pusattīstītu foto filmu tumšajā telpā. ar knaģīšiem un ķīmiskajiem šķīdumiem. un rosīgu tumsiņu.
ik pa laikam šie visi draudziņi pabiksta mani un karājas vien tālāk, kamēr es ņemos ar jaunāko filmiņu. vai arī to, pēc kuras pasūtītājs jau ieradies pakaļ. tāda piesārņota un steidzīga mana ikdienas dzīves apziņa. cik labi, ka ir arī tīrā apziņa, ko mani iedomu susliki nesatrauc.
esot atpakaļ Latvijā, ir tik skaisti vienkārši pabūt ar cilvēkiem. redzēt, kā mēs visi augam. kā mainījušās sarunu tēmas, cik patiesāki vai klusāki daži kļuvuši. cik ļoti man pašai ir vieglāk. un cik ļoti daudz prieka un dzīvelības cilvēki rada manī. nevaru nepamanīt, kā arvien izteiktākas veidojas personības un viņus (pārsvarā jau viņas) raksturojošās īpašības. man tiešām liekas aizraujoši, ka ar mums visiem notiek dzīve, bet ar katru tomēr citādāk.

noteikti arī man ir tās dažas īpašības, kas tiem, kas mani pazīst paties, nu jau.. "nes pa gabalu". bet pašam to nesajust un nenotvert. mana mazā analītiķa negurstošā ziņkāre. man, turpretim, arvien uzskatāmāk rādās tas, kas nemainās. tas, kas cikliski un ritmiski atkārtojas dažādos apmēros un nopietnības pakāpēs. joprojām apbrīnojami ātri protu radīt ap sevi haosiņu, it kā tik centīgi tiecoties pēc sakārtotības. joprojām man gribas tik ļoti daudz vairāk par iespējamo. ačgārnības un galējības ar mani turpina draudzēties. nenoliedzami, šie sabiedrotie arī mani regulāri iedvesmo piedzīvojumiem, kas veido manu sasodīti laimīgo dzīvi. nav labuma bez ļaunuma. un otrādi. jo kā gan citādi lai šie abi vispār pastāv.

tad nu no ķešas tiek izzvejots maģiskais vārds: prioritātes. kas tad no visa esošā vai vēlamā ir vērtīgāks? kā jel lai to vērtību novērtē? īstermiņā, ilgtermiņā vai pēc sadomātiem scenārija turpinājumiem? nav jau tas nekāds brīnumlīdzeklis tomēr.. manuprāt, izvēle ir tāda pat mērvienība kā laiks. viss, it viss sastāv no izvēlēm. mazām, lielām, šaubīgām un nepamanītām. visam ir alternatīvās cenas, piecdesmit četri apakš-iemesli un nesaskaitāms daudzums ietekmējošo faktoru. nekā sarežģīta. vien tavas izvēles un spēja pieņemt. sevis un citu izvēlēto. uzjautrinošs šāds brīvās gribas spožums un posts.

ko tu prasītu zelta zivtiņai kā savas trīs vēlēšanās?
un kāpēc tu sev joprojām neļauj to visu sasniegt?