rise up

..and on the third day he rose again.

it actually says "again", doesn't it? so how many times before this one have there already been? how many times have you caught yourself someplace "there".. again?

this is what my Easter looked like this year. and this is what it felt like, a flow of easygoingness and appreciation. wind in my hair again, sun on my skin and the sea wide open. helluva lucky, right? i am, again.

the beauty of spontaneity is how unexpectedly the good comes. it's just suddenly there, whether you had just left it around the last corner, or have spent a long while looking for it in vein. all of a sudden, everything is much more alive.. again.

get a little self-help, my friend. do a little good, treat yourself.
breathe.
share and engage, and rest when you're tired.. again.

we are trained to be hard-core, and to expect greatness from ourselves. we should. just as we should not forget to be good to ourselves, to clear our minds every now and then. true, it's no magic. the longer weekend will end and you will find yourself in the middle of "it all".. again.

there is beauty in the breakdown. and even more in the resurrection. so play a little phoenix, rise from ash, or burn if you have to. as long as that is what makes you alive and breathing, there's no shame in it. try yourself. challenge. there's plenty more space for growing. again.

Ir tā, ka ir krietni vairāk, kā var izstāstīt.
Saules pielietas kalnu ielejas, vējš matos, karsta lielpilsēta, dzimtie ciemi, Vidusjūras maliņa no biroja loga, vesela ēdienu pasaule, ko iepazīt un cilvēki, cilvēki, cilvēki...
Es gribu, lai jūs zināt, ka te nekādas briesmu lietas nenotiek. Visādas lietas var notikt, tas gan. Bet bailes un satraukums vien pievelk tās visādās iespējamības, tāpēc nevajag. Situācija mierīga, raizēm nav pamata, muļķības nedaru.

Iepriekš mazpazīstamie draugi, kas mani sagaidīja jau lidostā, pavēruši dzīvokļu, māju un mašīnu durvis, atklājot vietējo dzīvi un nenoguruši skaidrojot, rādot un aicinot. Kāzu ballītes, ģimenes saieti, vēstures notikumu pārstāsti, ciema veikalu ierādīšana un "pie mums sviestmaize nozīmē šo te, un to taisa šitā, re, pamēģini" nav gluži tūrisma paciņas standarts. Toties man nedēļas laikā ir jau trīs mājas (vienas no tām - istaba Beirūtas dzīvoklī - tiešām manas), puse ciema, kas zina par "eiropietes ierašanos" (un viņa māk dabki*!!), dzīvokļa biedrs, kura gleznas rotā arī manu istabu un kam pieder bārs/krodziņš ballīšu rajonā, darba biedru pulciņš un čupa ar pienākumiem. Un.. jā, ir daudz vairāk, kā pagaidām tiks pastāstīts. Visu pamazām.

*Dabke - tradicionālās libāņu dejas. Taisnības labad, es protu vien 2 no apmēram 20 dažādiem dabkes veidiem. Paldies maniem agrākajiem libāņu draugiem.