ai, neko nezinu.
šodien viss dīvaini, viss kustas, un pirmsjāņu promesamības depresijas epizode sāk šķist kas vairāk, kā tikko iedomāts mīts. droši vien iekšienē spirinās ar slinkuma jomu saistīta negribīga attieksme pret pārmaiņām.
dulnākais, ka viss jau uz labu. bet, redz, vajag drusku saņemties atkal. (paskaidrojums: sāk aktīvi cilāties no-libānas-prombraukšanas jautājumi, uz-berlīni braukšanas jautājumi, un gana daudz tehnisku un saturisku detaļu ap šīm tēmām)

un, lai cik apnicīga būtu visa tā jāņu reklamēšana un komercija riņķī un apkārt par šo tēmu... man šobrīd gribētos kādu čupiņu ar meijām redzēt. un latvijas pļavu pasmaržot.

manus jāņus ne-baltiešiem nevar paskaidrot. saknītes šonedēļ rūs, un visdrīzāk liek sajust visu to citu latviskumu manī kā "nepaskaidrojamu". bet. bet! neies jau daudz te sūkstīties.
un, ja labi grib, var arī paskaidrot.

jābrauc zaļumos
misija: atrast ūdenskritumu pie/zem kura var peldēties.
nolīgojiet par mani ar