šovakar liig, izņēmuma kārtā un socializācijas nolūkos, pievienojās kolēģu ierosinātam kino apmeklējumam. vispārējai sajūsmai gan neizdevās pievienoties. pārliecinājos, ka paļaušanās uz savu personīgo čuju un filmu vilkmēm tomēr ir daudz prātīgāka, produktīvāka un patīkami mistiska.
bet, tā kā francijā cilvēkgabalam ir jābūt savam viedoklim par teju vai visu, atļaušos teikt, ka:
- bērtons ir dīvainis. varētu teikt arī "īpašs". nav gan nekāds jaunums. stilizācija spiežas ārā pa visām vīlēm.
- deps ir ģeniāls. jo viņam atkal un atkal izdodas padarīt skatāmu kārtējo dīvaini/maniaku/banalitāti. tikai būs dikten žēl, ja savas lomas turpinās izvēlēties kā līdz šim.
- man organiski riebjas bez īpašas vajadzības lietota datorgrafika.
- pat labāk kā cerēts panesu mūzikla būtību. līdz brīdim, kad sākas soprānu partijas. fuj un vjē.
- filmas uztveri sekmēja fakts, ka drīz pati klīdīšu pa londonas ielām.
- iesaku filmu tiem, kas gribēja, bet neredzēja "nožēlojamo" plejādi.
- visiem citiem un in general - filmu neiesaku.
tiktāl' par sweeney todd.
divas pusstundas vēlāk pievienoju jaunu skatu un sajūtu kartiņu mapītei "francija" savā atmiņā.
vakars, lietus, amerikāņu pārapdzīvots galdiņš āra terasē, "jamaikas kafija", kas garšo pēc tīra ruma tāpat kā visas citas šīs rumērijas "kokteiļu" versijas. bet silti. jessica man mēģina izskaidrot St.Patrick's day būtību, kas beidzas ar kā-viņ-tur-sauc īrijas rūķiem, no kuriem jāslēpj zelts, un viņas tēvu, kurš vismaz pēdējos 20 gadus mēģina izveidot pasaulē mazāko iespiedmašīnu. pilnīgi nopietni. fonā ir mazu, izgaismotu mājiņu spicie jumti un katedrāles masīvs, 3 soļus pa labi - viens no neskaitāmajiem kanāliem.
kas nekait priecīgam būt!
arī slapjām kājām.
No comments:
Post a Comment