svētdiena

viss sākas ar izgulēšanos. svētdienās drīkst. taču turpinās viss ar motivācijas un apzinīguma poti. atšķirībā no Latvijas pagarinātās nedēļas nogales, man rītdiena jāsāk agri un ar daudz padarītiem darbiem kabatā. princips - brokastis tikai pēc pabeigta mājasdarba - nostrādā. par tādu panorāmas skatu kā manējais ir jāmaksā ar būšanu ēnas pusē, tāpēc, kamēr 3 stāvus zemāk ļaudis savos t-kreklos izskatās varen sakarsuši, es drebinos, satinusies šallē. šķiet, tālīno pļavu, kā saulainā svētdienā pienākas, ir apdzīvojušas atpūsties gribošas ģimenes, jo augstu gaisā plīvo koši pūķi ar garām plandošām astēm. nākamā rakstāmgabala radīšanai izvēlos citus darba apstākļus un ieņemu zāles pleķi pagalmā, netālu no 4 poļu jaunkundzēm, kuras mācīšanos pārvērtušas par pludmales cienīgu ainu. saule lutina un pēdas priecājas par saviem atjaunotajiem sakariem ar svaigi zaļu zāli. īstena LV vasara ir šejienes pavasars. manu mācīšanās procesu pārtrauc vietējais cīņas klubs. lomās liig. un fadi. nu paskaidrojiet man, kāpēc kārtējo reizi jāparbauda, ka viņš nemainās un žēlastības nepazīst.. (mums jau ierasta žestu, komentāru, dejošanas un amerikāņu valodas rivalitāte. turklāt puisis savulaik ietrenējies cīņas disciplīnā un nav viņam pieņemts meitenes neaiztikt. khm, pareizāk sakot, viņam nav pieņemts savus mērus attiecībā pret mani mīkstināt. bet nu man viņš tīk tik un tā.) diezgan ilgi turējos godam. patiešām. pat ovācijas izpelnījos. tomēr pēc otrās reizes, kad tiku novietota tik tuvu zemei, ka tuvāk nav vairs kur, atzinu, ka uzvarētāja kola pienākas viņam.
paspēju atgriezties pie mācību papīriem tieši laikā. tātad brīdī, kad bez esošajiem 3 ieradās vēl 3 kaimiņpuiši un volejbola bumba. vai gan es spētu atteikt. volejbols saulē un zaļā zālē ir labiņš, turklāt šitiem jauniešiem rokas nav no plastilīna. centos daudz neatpalikt un papildināju spēlesbiedru apakšdelmus ar bumbas sitienu atstāto sārto nokrāsu. puiši bija nedaudz izbrīnīti par šādu skuķa rīcību. ha!
tālākai kompānijas sastāva un sporta veida maiņai nepadevos un pēc kārtējās libāņvalodas zināšanu apliecināšanas atgriezos savā ierastajā darba vidē.
/ps. šī bija ļoti neierasta un priecīga svētdiena. līdzīgu nav bijis./

vakara/nakts vēsums tikko lika pievērt logu, kura agregātstāvoklis pēdējās dienās ir "līdz kājai (drīzāk jau rokai) vaļā". šādā veidā reizēm izdodas spārnu vēdas ierakstīt savā skaņu atmiņas kas(e)tē.
tātad. nakts tikai sākas un darāmā diezgan.
lai jums jauka brīvdiena!