trīs, divi, viens

aiz loga atkal satumsis. un gaisma pienāks pārāk ātri. un būs svētdiena.
paskat tik, mans francijas laiks ir pagājis.

nē, protams, ka es neesmu gatava nekur doties. kā jau ierasts. man laikam kaut kādā ziņā patīk tas, ka visu saprotu un aptveru par vēlu. nedaudz par vēlu. es domāju, pirmdien man barselonas lidostā būs interesanta nakts. un otrdienas rīts porto būs dažādu sajūtu pildīts. bet par pildījumu gan nesūdzos un sūdzēties būtu grēks. lai vai kas, bet mana dzīve nav nekāds traukūdens. ar biezām un tīrām krāsām piemālēta. jo man taču tā patīk.

es gribēju jums pateikt, lai neuztraucaties. man viss būs labi. ne tamdēļ, ka joprojām nezinu, kur īsti atradīšos turpmāko mēnesi. un ne tamdēļ, ka šovakar būtu uznācis sentiments. ja vien jūs varētu aptvert, cik ļoti man veicas, tad varbūt jūs saprastu. man viss būs labi. francijā, portugālē, spānijā un latvijā. ir cilvēki, kuri apbrīno to, kā es dzīvoju. tādu, viņuprāt, piepildītu un vērtīgu dzīvi. cik dīvaini bija dzirdēt sakām, ka es mīlot dzīvi, un atcerēties, cik ļoti tālu no šāda apgalvojuma es biju pirms pāris gadiem. tomēr ne jau es esmu tā, kas ir tiesīga dzīvi mīlēt. mīlestība nozīmē rūpes un došanu. ko gan mana niecība var darīt dzīves priekšā... dzīve ir tā, kas mani mīl. un viņa mīl visus. ir vien jāļauj sevi mīlēt. ir jāmāk saskatīt un neatraidīt to, ko tev dāvina. un jābūt pateicīgam. pretargumentu nav. [tik nejaukt šito ar samierināšanos, bezspēcību un klēpī-salikto-roku gaidīšanu. nevis recekļains ķīselis, bet gan garšvielu pilns šķīvis ir šī dzīve. kā teiktu latviešu folklora, kas man iedziļināšanās rezultātā kļuvusi īpaši vērtīga: avotā guni kūru. šis diezgan trāpīgi sasaucas ar manām neskaitāmajām neiespējamajām misijām.]

pēc šī koelju cienīgā teksta (t.i. par daudz salda sīrupa) labprāt iedotu jums uzkost skābu gurķi. un ņemot vērā manu šīsdienas eklektisko ēdienkarti, kas saucas - ledusskapja iztukšošana un vispārēja pārtikas krājumu likvidācija - tas nebūtu nekas neierasts.
rītvakar nostrinkšķināšu šejienes draugiem dziesmu uz atvadām un nelaidīšu garām veiksmi redzēt katedrāles tēlus ieģērbtus krāsainos gaismas ģērbos. savākšu savas pekeles un nošņākšu pāris stundas, lai pamodusies īstenotu kārtējo darbības koncentrātu. tad braukšu uz parīzi atvadīties un izmitināt lietas, kas neiekļūs manā cilvēkam-jau-daudz-nevajag mugursomā. un prom. nepaspēšu ne attapties.

lai jums jauka svētdiena.

ps. komentārs misteram Anonīms: lai runātu par manis pieradināšanu, ir nedaudz labāk mani jāpazīst.