etomu stoļiku boļše ņenaļevaķ!
šodien ir 1. jūnijs, šodien ir svētdiena, un šodien ir manas panikas sākums.
ja saņemšanās diena, kas, protams, ir laba diena, tika sagaidīta ar prieku un dziļām atskārsmēm, tad šī nākamā pakāpe, vārdā panika, neraisa prieku.
skaidrības ieviešanai, pāris zīmīgo datu un datumu:
-šodien ir 1.jūnijs
-pēc 2 dienām un uz nedēļas palikšanu ierodas viņas eminence māte
-pēc 15 dienām liig. pamet francijas teritoriju pa gaisa taku, virzienā - dienvidi
-pēc 45 dienām liig. atgriežas teritorijā ar apzīmējumiem "pie manis", "mājas", "Latvija", "mana Rīga", "atpakaļ"
viss šis, bet jo īpaši pirmie 3 punkti, un jo sevišķi tā bagāža, ko viņi slēpj aiz vienkārša cipara formas, manī ir iesvēluši paniku, kas smaržo pēc panikas, garšo pēc panikas un sagādā man asas sajūtas. bet arī tas, droši vien, ir veselīgi.
mind is a razorblade
es nu pasteigšos. man nu jāpasteidzas.
pavisam drīz jākravā mantas. un jāizraujas ar visām saknēm no šejienes. bet tie, kam zeme tuva, zin, kā saknītes plīst - daļu atstājot..
kā teiktu medmāsa pirms šprices - bišķiņ pasāpēs.
3 comments:
traki. es teiktu, ka man gan diezgan stipri velk no vāczemes projām, turklāt ar visām saknēm. panika, tiesa, arī ir, kaut gan pametīšu šo zemīti tikai pēc kādām 45 dienām..
galvenais ir saglabāt paniku ;)
tā gan notiek,kad ļaujas pieradināties.
Post a Comment