jāraksts

šodien. atkal izbraucot no rīgas gadījās tā labā sajūta. tā, kas nozīmē - uz labu. kad spīdīga daugava un vecrīgas torņi un daudz, daudz pekeļu manā gliemeža vezumā. man laikam vajadzīga kustība. kaut vai maršrutā rīga-lielupe. citādi ir uz īso un bez vairantiem. un kaut no maza, bet no attāluma viss tomēr kļūst skaidrāks un skaistāks. es jau to rīgu mīlēju. bet vairāk, šķiet, tad, kad ir arī citi varianti. turklāt man tagad tiek vilcieni. sabiedrības stops. ar visu tās realitāti, kas, ja godīgi, man ir gana sveša. jo es sevi vienmēr lieku kaut kur "plauktiņu augstāk". protams, ka tas ir iedomīgi. un tā ir vieglāk. jo es visu tveru nopietni un caur iekšām. nav diez ko veselīgi. tā var sevi piedrazāt. bet ne par to ir stāsts.
tā kā mazais mūzikas rīks šodien pieklusis un atjauno savus enerģētiskos spēkus, man tiek vilciena blakussarunas. pa kreisam flangam trīs dāmas tā... neilgi pirms trīsdesmit. skaisti grieztām frizūriņām un vieglajiem aliņiem rokā. diez ko legāli jau tas laikam nav. bet es tā skatos un domāju... redz, kā dzīvo. kā no žurnāla. klačas par kolēģiem, kostīmiņš pret viegli sportisko dāmu, auskariņi un, un, un tālāk es neskatos. es nelienu svešās dzīvēs. tikai krāju iespaidus. savus. un tad vēl vairumā izlaidumnieki ganās apkārt. vienvārdsakot, daudz jo daudz skaistu meiteņu. un prieks. un ziedi. un kleitas. nākamgad būs ballīte. točīt. jo arī manai akadēmijai reiz pienāks gals. un tas būs priecīgi. ar manām franču skaistajām dāmām un vienu nozīmīgu papīra loksni. gan līdz tam vēl nodzīvosim.
izbraucot no rīgas, vienmēr var tajā noskatīties un aizbraukt. pār daugavu, caur parkiem, caur mikrorajoniem un mežiem. un pierast pie aizbraukšanas. tas man liekas veselīgi. turklāt bez spirtotiem aromātiem, sierainām zeķēm un netīrām rokām vilcienā ir arī kabatas grāmata. laba lieta. savukārt galā tiek koku smarža un putnu dziesma, un upes tecējums. miers. tāpēc saprotiet mani, lūdzu, es šajā pieturā uzkavēšos. un tas jau atkal būs "citādāk" nekā līdz šim. es laikam pārāk bieži solu savas jaunās un citādās dzīves. bet tas nekas, par to droši varat smaidīt. es arī smaidu. jo viņas notiek un mainās un aug, un man ir prieks to visu piedzīvot. man ir prieks atkal uzklabināt šo atkāpi no tēmas, prieks gaidīt, kad kāds to arī aplasīs un prieks, ka virtuālā dzīve ir tikai maza daļiņa no tās īstās. lai tev ar tikpat daudz būšanas prieka. skāvieni.
liig.