šodien skaisti snieg. un snieg un snieg. tāds sniedzīgāks sniegs nekā vakardienas slapjais.
es ticu, ka man izdosies sevi ierežīmot. tā, lai tiktu pie laika un jēdzīgas tā izmantošanas. un tad. nē, tagad. tagad es tikšu galā ar visu to akadēmisko. jo teikšu, kā ir: man gribās. tiesa, ka ir kas cits, ko man gribās vairāk. bet tas nekas. tas jau nepazudīs. par laimi vai diemžēl.
aiz loga ainava jau tumst, bet dienas taču tagad kļūst garākas. un tas ir ļoti labi. varbūt nākamgad ziemas un tumsas tā īsti man nemaz nebūs. kas to lai zin. un varbūt nākamgad... nē. nākamgad noteikti man izdosies labāk. kārtējās jaunās dzīves. un viss jau pamazām par to liecina. būšana ar cilvēkiem un būšana bez cilvēkiem. daudz konkrētāka zināšana par to, kurp un kāpēc. un ir pat kas koncertveidīgs tikko nospēlēts. un ir kas vērtīgs izlasīts. un redzēts. un piedzīvots ir daudz. un nākamgad būs vonnegūts. gan jau.
šis esot teicis arī šādu viedību:
Dievs,dod man vēsu prātu pieņemt visu,ko nespēju ietekmēt,spēku ietekmēt visu,ko spēju,un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra.priekā!
liig.
* krāsainībai, lai iet bilde no KEPīša. man tāda sajūta, ka nākamgad tur notiks labas lietas.
1 comment:
Līīīīīg! Nu tas jau ir tas, ko tu pasaki, kad es nepasaku un ko es pasaku, kad tu nepasaki. Un tas ir tā nepasakāmi, kad kāds domā to pašu, ko esi nodomājis tu. ai, ai, ai!
Post a Comment