un kā man iet īstenībā?

es šeit esmu jau nedēļu. tikai nedēļu. abējādi.
esmu tikusi pie veselas kolekcijas ar plastikāta kartēm. pat nezinu, kāpēc tas mani tik ļoti sajūsmina, bet par šo ir gaidāma vēl atsevišķa reportāža. kopš vakardienas man ir arī savs konts franču bankā [ja gadījumā uzrodas kāds garkājtētiņš, ziedojumiem neatteikšu. kh-kh]. mana 9m2 istaba tika nopersonalizēta jau pirmajā vakarā, un es te jūtos kā mājās. uz-noteiktu-laiku. man, protams, ir arī sava adrese un pasta kastīte, kas gaida sūtījumus:

Bailly Ouest 369D
Avenue Paul Claudel
Amiens 80025, cedex 1
France

vēl man ir jauns saimniecības preču kopums. diezgan neierasti veikalā no sevis dzirdēt: eu, paskaties, kāds šķīvis/palags/pakaramais! man ir ļoti paveicies ar istabas atrašanās vietu, jo 4.stāvs un pareizais virziens ļauj pārredzēt pārsimts metru tālāk esošo universitāti, laukus un mašīnas, kas kursē pa ceļiem starp tiem, daļu no pilsētas, kas vakara gaismās ir elegants skats un visbeidzot zilās debesis, kurās piloti mācās zīmēt [vienlaicīgi var saskaitīt pat 15 lidmašīnas vai to pēdas]. ak, jā, katedrāle ir iespaidīga. un vecpilsēta pilnībā attaisno apzīmējumu mīlīga. kad būs mazinājušies saaukstēšanās simptomi, būs arī bildes un plašāka pilsētas izpēte. privātmājas viņiem te ir bezgala jaukas. mazas, samērīgas un katra savā ieturētā stilā. visbiežāk arī nodrošinājušās ar biezu un gana augstu dzīvžogu. franči māk distancēties no publiskās dzīves. un mēģinot iedabūt kadrā kādas privātmājas fasādi [ar koši krāsotiem slēģiem!], es jūtos kā visas ētikas normas pārkāpjošs paparaci. dzīvoju uz pilsētas robežas. gājiena attālumā ir lielveikals. tur esošo izvēli gan ierobežo fakts, ka mūsu virtuve sastāv no sildvirsmas un ūdens krāna, nav pieejama ne parastā, ne mikroviļņu krāsns. toties jau paspēju nodēvēt šo periodu par mājsaimnieču skolu. arī noderīgi. pārdesmit metru attālumā ir arī viena no universitātes ēdnīcām, tāpēc darbadienas plkst 12-13 ir sava veida ikdienas svētki. kaimiņi, vismaz tie manāmākie ir melnādaini puiši, kuru šeit arī visur citur ir daudz. šajā sakarā man radās jautājums par to, cik ilgi vēl pastāvēs "baltā" rase, bet par to varbūt citreiz. par visu citu arī, jo te noteikti ir sarakstīts vairāk, nekā Tu gribi zināt.

lūk. vēl es zinu, ka vasarā priecāšos būt atkal iekš LV. un ka gaidu ziņas no ciemos braucējiem, bet arī no Tevis.
liig.