liig.fr

skrien kā vējš. tas laiks. iekšā ripinās sajūta, ka parīt es atjēgšos atpakaļ LV. jeb - ir ieradies marts. savu mēneša būšanu šeit nosvinēju ar viesošanos pie īstenas francūzietes, kura turklāt bija sarūpējusi gastronomiskās izvirtības ne pa jokam. mana robeža atrodas tieši pirms gliemežiem. un joprojām grūti samierināties ar pārtikas veikala skatu: zirga gaļas plauktiem. lūk to gan ne.
parīzes memuāri un citas skaistās nodarbes ir atkāpušās darāmlietu fonā, dodot spilgtu priekšplānu "nopietno darbu" kaitinošajai uzstājībai. tomēr man ir arī interesantas un vērtīgas lekcijas, apmeklējamo pasākumu liste un citas jaucības. vakar bija liig. atgriešanās deju zālē, kam seko šodienas atziņa par lielo skaitu piemirsto muskuļu. toties jušana lieliska. vēl es sevi traumēju, izmantojot milzu kāpšanas sienu (veltījums imkai r), un veicu citus eksperimentus, piemēram, apmeklēju āfrikas etno-džeza mūzikas koncertu, teātra izrādi universitātes auditorijā un pamazām apgūstu libāniešu valodu. joprojām sajūsminos par šejienes kapučino bundžu, lētajām datelēm un skaistajām manas istabas bildēm. mēdzu mosties 20 min pirms lekciju sākuma, rakstu uz glītām, baltām lapām un šķiroju atkritumus. lūk.
agros rītos aiz loga skan putni, bet pēdējās naktīs ir pieredzēts visdīvainākais milz-sniega-pārslu un spēcīga vēja maisījums. pasmaidu ikreiz, kad skats atduras pret manu čeku grāmatiņu, kas nav un diez vai vispār tiks izņemta no aploksnes. mans LV tel.nr. ir kļuvis maz funkcionējošs, jo to aizstāj franču brālēns, kura nr joprojām man neizdodas noskaidrot. bet dāvinātam zirgam zobos neskatās. un es vispār nekad neesmu skatījusies zirgam zobos. priecīgu pavasari!